Vārda smiltsērkšķi burtiskais apzīmējums sengrieķu valodā – “spīdīgs zirgs”. Senajā Grieķijā smiltsērkšķu lapas lietoja, piemēram, kā barību novājinātiem un slimiem zirgiem. Tajos senajos gados zirgs bija vērtēts augstāk nekā 600. Mercedes šodienas pasaulē. Zirgi, kas lietoja smiltsērkšķu ogas vai lapas, ātri atveseļojās, atgūstot savu svaru, pie tam to spalva kļuva spīdīga un veselīga.
Smiltsērkšķi jeb zelta koks bija pieminēti kā Tibetas, gan Mongolijas senajos rakstos, tā arī Ķīnas medicīnā, un visos tajos rakstos ir pieminētas universālās dziednieciskās īpašības ar ko tad parasti apveltīti smiltsērkšķu stādi. Bet atnākot melnajiem viduslaikiem, diemžēl smiltsērkšķi bija aizmirsti, bet šodien atkal parādījās milzīgā piekrišana šo augu medicīniskajām īpašībām.

Smiltsērkšķu augi – to īpašību uzskaitījums un vēl sastāvs

Pašas smiltsērkšķu ogas šeit tiek klasificētas kā vitamīnu saturošais produkts. Šeit ogas satur sevī dažādus provitamīnus A( līdz pat 10,9 mg%) kā arī vitamīnus (B1, B2, B3, B6, C, E, K utt.). Ogas satur pat 3-6% cukura (fruktoze va glikoze), līdz 2,5% skābes – ābolu un vīnskābi utt., Dzeltenās krāsvielas kvercetīnu, miecvielas, eļļu, kura mīkstumā jau ir deviņi procenti, pie tam sēklās 12%.
Auga lapās un mizā tika atrasts 0,4% apmērā alkaloīds hipofēns, askorbīnskābe un līdz desmit dažādiem tanīniem, taču auga mizā – līdz trīs procentiem dažāda sastāva taukvielas.
Pašas smiltsērkšķu ogas uzkrāj tauku eļļu, kas sastāv no triacilglicerīniem kopā ar piesātinātām vai nepiesātinātām taukskābēm, starp tām pārsvaru gūst mono nepiesātinātās (palmitooleīnskābes, oleīnskābes) skābes; pektīns, organiskās skābes, flavonoīdi, nikotīna skābe un folijskābe, makro un mikro elementi (Br, Fe, Zinc, Cu, Mn, K, Ca), cukuri, kā arī daži augu antibiotiku varianti.
Smiltsērkšķu eļļa no augļa mīkstuma jau ir spilgti oranžā krāsā, bet no sēklām – dzeltens, turklāt to ķīmiskais sastāvs nedaudz atšķiras. Ogu mīkstuma eļļa satur līdz pat 0,35% karotīna un vēl karotinoīdus, tiamīnu un riboflavīnu, salīdzinoši lielu daudzumu (0,165%) tokoferola un būtisku daudzuma vitamīna F, kurš regulē ādas vielu apmaiņu.

Kam tieši cilvēki izvēlās smiltsērkšķi jeb zelta koku kā arī to produkciju?

Tautas ārstēšanā smiltsērkšķu augi bija lietoti zarnu stiprināšanā, tā kā tie labi ietekmē kuņģa un zarnu trakta stāvokli. Smiltsērkšķi ir un būs labs dezinfekcijas, kā arī brūču dzīšanas līdzeklis. Smiltsērkšķim jau ir lieliskas reģenerējošas īpašības, tādēļ šo auga bieži izvēlās dažāda smaguma apdegumiem, un arī cita veida ādas slimībām (vecuma plankumi, grumbas, rētas).
Smiltsērkšķu sula un gatavas smiltsērkšķu ogas uzlabo vielmaiņu kā arī tiek pielietotas neskaitāmām gremošanas sistēmas patoloģijām, turklāt sulas cena īstenībā nav tika augsta kā varētu šķist. Protams, ir realizējama arī smiltsērkšķu sulas pagatavošana mājas apstākļos.
Smiltsērkšķi jeb zelta koks tiek daudz izmantoti ēdiena gatavošanā: tiek pagatvotas eļļas, sulas, kompoti, želeja, marmelāde, ievārījums utt. Pie tam smiltsērkšķu eļļa kuņģim ir ļoti laba lieta.
Ilgstošai lietošanai tieši smiltsērkšķu ogas vai varbūt saberzē ar cukuru, vai varbūt sasaldē (visi vitamīni tajā saglabājas līdz pat gadam), šādi smiltsērkšķi ziemai var būt sagatavoti. Šos augļus varētu arī žāvēt.
Mūsdienās eksistē ļoti daudzi produkti, kā arī dažādas receptes, kā varētu pielietot smiltsērkšķus mājas apstākļos, kā arī imunitātei pieejama smiltsērkšķu eļļa kapsulās, ko var izmantot vislabāk pēc konsultācijas ar ārstu.